Katoļu katehisms
Grēkā krišana un pestīšanas apsolījums
19. Pirmie cilvēki grēkoja
Čūska sacīija sievietei: „Vai Dievs jums tiešām aizliedzis ēst augļus no dārza kokiem?” Tad sieviete atbildēja čūskai: „Mēs drīkstam ēst augļus no dārza kokiem. Tikai par tā koka augļiem, kas stāv dārza vidū, Dievs sarija: Tos jūs nedrīkstiet ēst, pat ne aizkārt, jo citādi jums būs jāmirst.” Čūska atbildēja: „Nekādā ziņā jūs nemirsit; Dievs zina, ka, tiklīdz jūs tos ēdīsit, jūsu acis atvērsies, un jūs būsit kā Dievs un zināsit, kas ļauns un kas labs.” Tad sieviete redzēja, cik labi bija šī koka augļi ēšanai un cik jauki tie izskatījās. Viņa ņēma no tā augļiem un ēda un deva arī savam vīram, un arī tas ēda (sal. 1. Moz. 3,1—6).
Kārdinājuma bridi pirmie cilvēki neklausījās uz Dievu, bet klausīja velnam un ēda aizliegto augli. Viņi gribēja būt kā Dievs. Ādams un Ieva skaidri apzinājās, ka viņi pārkāpj svēto Dieva pavēli, un viņi darīja to labprātīgi. Viņi smagi apgrēkojās pret Dievu. Šo Ādama un Ievas grēku mēs saucam par pirmgrēku (pirmdzimto grēku).
Caur grēku paradīzē cilvēki pārstāja būt Dieva bērni: viņi pazaudēja žēlastības dzīvi un nevarēja vairs tikt debesīs. Tās bija viņu grēka ļaunākās sekas.
Sava grēka dēļ viņi zaudēja arī visas sevišķās paradīzes dāvanas. Viņi nedrīkstēja vairs dzīvot Dieva klātienē un viņiem bija jāaiziet no paradīzes. Viņu prāts aptumšojās, viņu griba kļuva nespēcīga, viņi ieguva tieksmi uz ļauno. Viņiem bija arī daudz jācieš, sūrā darbā jāpelna sava dienišķā maize un beidzot jānomirst. Caur pirmo cilvēku grēku velns bija ieguvis par viņiem virsroku.
Ja arī pirmie cilvēki tik smagi apgrēkojās, Dievs tomēr apžēlojās par viņiem. Pestītāja dēļ, kūpam bija nākt, viņš ļāva tiem atzīt un nožēlot viņu grēku, un piedeva tiem viņu vainu. Bet zemes dzīves grūtības tiem bija jāpanes kā gandarījums.
Apdomā: 1. Kāpēc pirmgrēks bija tik smags grēks? 2. Kādas bija pirmgrēka ļaunākās sekas pirmajiem cilvēkiem? 3. Ko pirmie cilvēki zaudēja reizē ar žēlastības dzīvi?
4. Kā Dievs apžēlojās par pirmajiem cilvēkiem?
37. Kādu grēku izdarīja pirmie cilvēki?
Pirmie cilvēki gribēja būt kā Dievs un tāpēc ēda aizliegto augli.
38. Ko zaudēja pirmie cilvēki pirmgrēka dēļ?
Pirmgrēka dēļ pirmie cilvēki zaudēja žēlastības dzīvi un sevišķās paradīzes dāvanas.
Apņemšanās: Ādama grēks man rāda, ka nāvīgs grēks ir vislielākā nelaime. Labāk es zaudēšu visu, nekā darīšu nāvīgu grēku.
20. Pirmgrēka sekas visiem cilvēkiem
„Caur vienu cilvēku pasaulē nācis grēks un ar grēku — nāve. Tā nāve pārgāja uz visiem cilvēkiem, jo visi viņā (Ādamā) grēkojuši” (Rom. 5, 12).
Tāpēc, ka Ādams, kā visas cilvēces galva, apgrēkojās, viņa grēka vaina pārgāja uz visiem viņa pēctečiem (iedzimtais grēks). Ādama grēka dēļ mēs piedzimstam bez žēlastības dzīves, ko mums, saskaņā ar Dieva nodomu, vajadzēja mantot no Ādama. — Vienīgi Dievmāte, tāpēc ka Dievs viņu bija sevišķi izredzējis, ir dzimusi bez iedzimtā grēka.
Arī Ādama grēka ļaunās sekas ir pārgājušas uz visiem cilvēkiem. Tāpēc mūsos ir tieksme uz grēku, ļauna iekāre. Tā izpaužas nekārtīgās vēlēšanās pēc pasaules lietām, piem., pēc baudas, mantas, goda un slavas. Cilvēkiem tagad arī jāpanes visādas grūtības un ciešanas un beidzot jānomirst. Caur pirmgrēku velns ieguva varu par pasauli.
Ja Dievs nebūtu apžēlojies par grēcīgajiem cilvēkiem, neviens cilvēks nespētu sasniegt savu mūžīgo mērķi, jo neviens nespēj pats sevi atpestīt.
Apdomā: 1. Kāpēc Ādama grēka vaina pārgāja uz visiem cilvēkiem? 2. Izskaidro vārdu..iedzimtais grēks”! 3. Kas vienīgais ir palicis brīvs no iedzimtā grēka? 4. Kādas ir iedzimtā grēka ļaunās sekas?
39. Kādu nelaimi Ādama grēks atnesa visiem cilvēkiem?
Visi cilvēki manto no Ādama iedzimto grēku un tā ļaunās sekas.
40. Ko nozīmē iedzimtais grēks?
Iedzimtais grēks nozīmē to, ka mēs Ādama grēka dēļ nākam pasaulē bez žēlastības dzīves, kuru mums, saskaņā ar Dieva nodomu, vajadzēja mantot.
Apņemšanās: Cik daudz nelaimju viens Ādama grēks atnesa visiem cilvēkiem! No tā var redzēt, cik ļauns ir grēks.
Dieva vārdi: „Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām” (1. Moz. 8, 21). — Par ļauno iekāri svētais Jānis saka: „Viss, kas ir pasaulē, miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība, nav no Tēva” (1. Jāņ. 2,16).
Ļaunās tieksmes: Izšķiļ galvenokārt septiņas ļaunās tieksmes: lepnību, skopumu, nešķīstību, skaudību, negausību ēšanā un dzeršanā, dusmas un kūtrību. Tās dēvē arī par galveniem vai pamatgrēkiem, jo no tām rodas vesela rinda citu grēku.
Saruna par ticību: Daži saka: „Nav nekāda iedzimtā grēka. To jau nemaz nemana.” Mēs atbildam: „Mēs nemanām pašu iedzimto grēku, bet tā ļaunās sekas. Mēs manām ļaunās tieksmes mūsos: mūsu sirds pati no sevis nepieķeras Dievam; neraugoties uz visu labo apņemšanos, mēs grēkojam vienmēr no jauna. Mēs manām iedzimtā grēka sekas arī pasaules nekārtībā: neraugoties uz visām labo cilvēku pūlēm, vienmēr valda netaisnība, kari un citas nelaimes.” — Daži saka: „Dievs ir netaisns, ka viņš Ādama grēka dēļ liek ciest visiem cilvēkiem.” Mēs atbildam: „Dievs ir taisnīgs, jo viņš nav nevienam parādā žēlastības dzīvi un sevišķās paradīzes dāvanas. Dievs ir arī žēlsirdīgs: ko Ādams pazaudēja, to visi cilvēki caur Kristu var iegūt no jauna; un ciešanas, kuras mēs pacietīgi panesam, Dievs mums brīnišķīgi atlīdzina.”
21. Dievs apsolīja atpestīšanu
Pēc pirmo cilvēku apgrēkošanās Dievs sacīja čūskai: „Es celšu ienaidu starp tevi un sievieti un starp taviem pēcnācējiem un viņas pēcnācējiem; viņa samīs tev galvu un tu lūkosi iedzelt viņai papēdī” (1. Moz. 3,15).
Pēc pirmo cilvēku apgrēkošanās Dievs apsolīja: reiz velns taps uzvarēts. No cilvēku dzimuma nāks Pestītājs. Viņš atpestīs cilvēkus no grēka un tā ļaunajām sekām.
Caur patriarhiem un praviešiem Dievs vēlāk pareģoja par atpestīšanu: Pestītājs piedzims Betlēmē no kādas jaunavas. Viņš būs varens pravietis un darīs lielus brīnumus. Viņš būs priesteris, daudz cietīs un nomirs cilvēku dēļ. Beidzot viņš taps paaugstināts par visu tautu karali un soģi. — Priesteri un karaļi Vecajā Derībā tapa svaidīti ar eļļu un tāpēc tos sauca par „svaidītiem”. Tā kā apsolītajam Pestītājam vajadzēja būt reizē priesterim un karalim, tas tapa saukts „svaidītais” (ebreju valodā: Mesija, grieķu — Kristus).
Pēdējais Dieva sūtnis Vecajā Derībā bija Jānis Kristītājs. Viņš bija Pestītāja priekštecis.
Daudz no tā, ko Dievs apsolījis Vecajā Derībā, ir Kristū piepildījies. Daudz kas piepildās pastāvīgi viņa Baznīcā. Pastardienā būs piepildījies viss, ko Dievs ir apsolījis.
Apdomā: 1. Ko Dievs apsolīja tūliņ pēc pirmo cilvēku apgrēkošanās? 2. Caur ko Dievs pareģoja tuvāk par nākamo pestīšanu? 3. Ko Dievs lika sludināt par Pestītāju?
4. Ko nozīmē vārds „Mesija”? 5. Kāpēc Pestītāju, kuram bija nākt, sauca par Mesiju? 6. Kāds uzdevums bija Jānim Kristītājam? 7. Ko tu zini par dievišķo apsolījumu
piepildīšanos?
41. Kādiem vārdiem Dievs apsolīja pirmajiem cilvēkiem atpestīšanu?
Dievs sacīja čūskai: „Es celšu ienaidu starp tevi un sievieti un starp taviem pēcnācējiem un viņas pēcnācējiem; viņa samīs tev galvu, un tu lūkosi iedzelt viņai papēdī”.
Apņemšanās: Dievs neatstūma cilvēkus uz visiem laikiem kā grēcīgos eņģeļus, bet apžēlojās par viņiem. Par to es viņam pateikšos.
Dieva vārdi: 1. Pravietojumi par nākošo pestīšanu: „Priecājies debess, līksmojies zeme, jo viņš nāk valdīt par zemi. Viņš valdīs pasauli taisnībā un tautas savā uzticībā” (sal. 95. ps., 11—13). — „Redzi, nāks dienas, saka Kungs, kad es slēgšu jaunu derību ar Izraēļa namu. Es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta” (Jer. 31, 31 33). — „Visi zemes gali pārdomās un atgriezīsies pie Kunga, un viņa vaiga priekšā nokritīs visas tautas. Jo Kungam pieder valstība, viņš valda par tautām” (21. ps., 28 29).
2. Pravietojumi par Pestītāju: „Scepteris nezudīs no Jūda, kamēr atnāks tas, kam tas pienākas; viņam paklausīs tautas” (1. Moz. 49, 10). „Atvase uzdīgs no Jeses celma, zars uzplauks no viņa saknes” (Jes. 11, 1.) — „Lūk, Jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un viņa vārds būs Emanuēls (t. i. Dievs ar mums)” (Jes. 7, 14; Mat. 1, 23). — „Tu, Betlēme, jūdu zemē neesi nekādā ziņā mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis nāks vadonis, kas valdīs manu Izraēļa tautu” (Mih. 5,2; Mat. 2,6). „Bērns mums ir dzimis, Dēls mums ir dāvināts; valdība ir uz viņa kamiešiem, un viņa vārds top saukts: brīnumainais Padomdevējs, stiprais Dievs, mūžīgais Tēvs, miera Karalis” (Jes. 9, 6). — „Kunga Gars dus uz manis, jo viņš mani ir svaidījis; viņš mani sūtīja sludināt priecas vēsti nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds; cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu, akliem acu gaismu, apspiestiem atpestīšanu, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu” (Jes. 61, 1 2; Lūk. 4,18 19). — „Dievs pats atnāks un jūs atpestīs. Tad atvērsies aklo acis, un kurlo ausis atdarīsies; tad tizlais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs” (Jes. 35, 4—6; Mat. 11, 5). — „Tu esi priesteris mūžīgi, saskaņā ar Melhizedeka iekārtu” (109.ps., 4; Ebr. 5, 6). —„Viņš ir kā jērs, ko ved nokaušanai un kā avs viņš klusē cirpēja priekšā” (Jes. 53, 7; Ap. d. 8, 32). — „Viņi sadala savā starpā manas drēbes un met kauliņus par maniem svārkiem” (21. ps., 19; Jāņ. 19, 24). — „Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz liksi savam svētajam redzēt satrūdēšanu” (15. ps., 10; Ap. d. 2, 27). — „Savā nakts parādībā es redzēju, ka debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls. Viņš tuvojās vecajam un tapa vests tā vaiga priekšā. Un viņam tapa dota valdība, godība un valstība. Visiem ļaudīm, visām valstīm un valodām būs viņam kalpot. Viņa valdība ir mūžīga valdība, tā netaps atņemta, un viņa valstība netiks izpostīta” (Dan. 7, 13 14; Mat. 2(S, 64).
Uzdevumi: 1. Ko saka pravieši: a) par Pestītāja izcelšanos, b) par viņa uzdevumu un darbību, c) par viņa ciešanām, d) par viņa valstību? 2. Kādi apsolījumi ir jau piepildījušies? 3. Kāpēc mēs vēl katru gadu svinam adventu, kaut gan Pestītājs ir jau atnācis?
